sēžu bibliotēkā un skaipiski fantazēju kopā ar robertu, pizģec, tas ir gandrīz kā tāda kaut kāda intelektuāli pseidōakadēmiska masturbācija, neticami nākotnes plāni, ai, ai. tas ir tik skaisti un it kā tik naivi, bet pohuj, visi sapņi piepildās, ja tikai ir darītāji.