ģērbjos un atceros tos ļoti senos rītus, kad es biju miegaina un nekoordinēta, un steidzos, un viņš man šņorēja ciet zābakus
tā ir viena no tām dažām lietām,ko es atceros kā īstenas rūpes par mani, he

tagad es pati māku ātri aizšņorēt zābakus,un no rītiem man parasti nekur nav jāsteidzas.
varētu izdzīvot arī norvēģiski skarbā vidē. ^^