šonakt murgoju, ka esmu pirmajā randiņā ar Staķi (kurš gan bija daudz jaunāks) un braucu ar viņu trolejbusā kopā ar (laikam jau) Staķa vecākiem, kuri man stāsta, cik neizdevīgi būs būt viņa draudzenei, kamēr viņš vēlīgi smaidīja un neko nekomentēja. kad izkāpām no trolejbusa, gaiss šķita nedabiski karsts, pamalē ieraudzīju kaut ko gailošu, kam neviens cits nepievērsa uzmanību, sapratu, ka tas ir vulkāna izvirdums vai komēta, kas tūliņ mūs skars, un ātri jāatrod veids, ka paslēpties no svelmes. aizskrēju prom un ielēcu kanālā.