varbūt efekts tik iespaidīgs tādēļ, ka esmu gulējusi vien pāris stundu (to gan ceru tūliņ izlabot, paguļot vēl mazliet), bet es jūtos gaužām eifōriski, manas vecās skolas (kuru es pabeidzu pirms deviņiem gadiem) direktore mani joprojām atceras un vienā mierā piekrita, ka es līdz novembra vidum nākšu novērot skolēnu socializēšanu kopīgas ēšanas kontekstā un intervēt skolotājus un citus zvērus. es biju tik ļoti nobijusies, ka viņa mani vienkārši pasūtīs dirst. bet nē, viss ir labi, viss ir skaisti, man būs lauka darbs, dzīve ir brīnums. man šķiet, šis būs lieliski. vīīīīī!!