taustiņi zied kā pelējums

paga, kas tur bija teikts? | svarīgi, ja? | un kas notiks tālāk?

25 August 2011 @ 12:38 am

indulge NCE

šodien visu dienu gulēju un lasīju grāmatu "Latvieši ir visur", kuru nopirkt beidzot bija pietiekams iemesls - brālim, redz, vajag lasīt skolaspēc. nu, vai nu to, vai kādu citu no trīs piedāvātajiem variantiem, bet es zināmu savtīgu nolūku dēļ (piemēram: man pašai gribas izlasīt) izlēmu, ka viņš lasīs šo. tad nu man bija iespēja piespiedu brīvprātīgā kārtā viņam to nopirkt, jo man bija jābūt centrā gan mr, gan frizierēšanās dēļ (vispār tas ir diezgan smieklīgi, kā cilvēki ar gariem matiem un bez čolkas, kuri līdz ar to īpaši nepamana, cik ātri tie aug, nemaz neapzinās, kādu regularitāti apkopes jautājumos pieprasa īsu matu uzturēšana. lai manējie neizskatītos pēc pāraugušas vāveres slimajām ausīm, ir jāiet tos apīsināt vismaz reizi pusotrā mēnesī, un labāk jau katras četras nedēļas, lai justos ar tiem maksimāli komfortabli). tā kā lasīt sāku tikai pēcpusdienā, kad pamodos, un pa vidu vēl darīju visādas pārtikas lietas, pirms kādas stundas biju tikusi apmēram pusē un pēkšņi sapratu, ka šī grāmata nez kāpēc man uzdzen nevaldāmu vēlmi beidzot noskatīties filmu Inglourious Basterds, par kuru dzirdēti tikai labi vārdi. tā grāmata ir tik mazliet jokaina un apšaubamus "faktus" pasniedz kā skaistu patiesību, un man tas kaut kā labi, negaidīti un asociatīvi sasaistījās ar šo populāro alternatīvās vēstures filmu. vispār jocīgi, tā grāmata man mazliet atgādina viltoto faustu, gan nevis patikšanas ziņā (viltotais fausts ftw) vai saturiski, bet kaut kādā stāstītāja izteiksmes formā. nebrīnītos, ja otto ozols būtu iedvesmojies no šī marģera zariņa darba. bet vienmēr var būt, ka es ļoti kļūdos vai arī ka tā ir nenozīmīga sakritība.

tāpēc tagad jāskatās filma, jo man šķiet, ka ir vērts pakļauties savām nevaldāmajām vēlmēm, kad ir tāda iespēja. varbūt tas galīgi neaudzina raksturu (ko droši vien principā vajadzētu darīt), bet toties GOD IT FEELS SO GOOD, haha.

piešņauktā salvete | nošķaudīties

( Post a new comment )

saccharomyces on August 26th, 2011 - 04:43 am

ieteiktu nopirkt labu dzejas krājumu :D bet, ja jokus pie malas –

hm, tas lielā mērā atkarīgs no Tavas dzejoļu gaumes. ja mīli lakõniskumu un tādu sirreālu, teiksim, chant-tipa dzeju, kur ļoti spēcīgi jūtams tāds, umm, dzejas pirmatnējais maģiskais aspekts, tad drošvien ieteiktu edvīna raupa "putn", ja patīk skaistas alūzijas un vispār milzīga irõnijas deva, tad vērdiņa "es" (lai gan man savulaik bija problēmas to nopirkt, jo gadījās arī, ka ir izpirkts. iespējams, ka es pārvērtēju, bet vispār vērdiņš ir mana topa ļoti augšgalā anytime) vai ar mazliet mazāk "naidīgas" irõnijas un vairāk šurtur klasiskām dzejoļa formām (e.g. atskaņas un pantmērs) – ronalda brieža "karaoke". no tādiem jaunākiem un pavisam svaigākiem, ko esmu lasījusi, man patika arta ostupa "biedrs sniegs". vieglāk gan būtu, ja man būtu kāda nojausma par Tavām preferencēm.
no manis jau vispār var arī aizņemties šo to, lai, piemēram, izdomātu, vai gribas iegādāt/lasīt vēl ko līdzīgu (:

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

katarses on August 26th, 2011 - 09:27 am

lul. bet citādi - Vērdiņa 'es' jau man ir! Un tas man diezgan ļoti patika, sanāk pārlasīt, kad atbraucu uz Rīgu un katru reizi forši.

Liels paldies par ieteikumiem, es domāju, ka ieiešu grāmatnīcā un papētīšu tevis ieteiktos. Manas preferences būtu varbūt grūti noformulēt, un šobrīd drīzāk gribas vienkārši paplašināt šauro 'dzejas redzesloku' un atrast kaut ko jaunu.

Var vēl pajautāt, kādas ir tavas domas par Klāvu Elsbergu un Jāni Elsbergu? (es jau zinu, ka vispirms tagad būs jāatbild, ka var pajautāt, un tad man būs pa īstam jājautā vēlreiz. vai arī nevarēs un tad būs sads)

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

saccharomyces on August 26th, 2011 - 03:26 pm

elsbergi ir ļoti atšķirīgi, tas ir viens ļoti svarīgs punkts.

klāvs, protams, ir brīnišķīgs, to būtu grūti noliegt, un kad faktam, ka viņa dzejas tehnika bija izcili izkopta un arī vēstījumi tur tādi tieši pietiekami dziļi un arī, slikts vārds varbūt, bet šobrīd liekas, ka labāku neizdomāšu - dumpīgi, lai tos spētu novērtēt gan vēl padomjulaika ļaudis, gan arī visādi mūsdienu jaunieši un nejaunieši, vēl pievieno visu romantizēto padomju varas upura lomu, sanāk leģenda. bet tas ir kaut kas tāds, kur nekad nebūs vairs nekā jauna. kur ir tā druska, kas ir, kura ir lielākoties laba un baudāma, bet tas arī viss. to vairs nevar sabojāt. līdz ar to, ir tā mazliet sarežģīti kaut cik veiksmīgi salīdzināt to ar kaut ko, kas ir tagadējs, jo konteksts pavisam cits un dzeja jau tomēr ir ļoti piesaistīta kontekstam, gribam vai negribam, pat tā, kas paliek kā mūžīga vērtība, par ko jūsmo arī vēl gadiem pēc tam.

jānis savukārt man no sākuma, kad pirmoreiz izlasīju kaut kur kādu kopu, man ne sevišķi patika. bet tad es satiku viņa grāmatiņu un sapratu, ka tas vienkārši ir tas variants, kur ir konkrēti dzejoļi, kas mani ne sevišķi uzrunā, bet noskaņas radīšana viņam labi padodas. nezinu, varbūt skanēs smieklīgi, bet kaut kāda iemesla dēļ man jānis elsbergs asociējas ar sniegpārsliņu, heh. tie teksti tādi... ar tādu caurspīdīguma sajūtu. ne visur, bet vienmēr jau ir tā, ka no autõra kaut kas arī nepatīk.

es nezinu,ja godīgi, es neesmu īsti piemērots cilvēks, lai runātu par dzeju tādā sakarīgā un intelektuālā, apspriedīgā formā, man tas kaut kā nesanāk, vismaz man tā šķiet, nespēju neko jēdzīgu noformulēt. varētu aizņemties nopietnos, īstos jēdzienus, runāt par visiem tehniskajiem paņēmieniem, vai par tēmām, vai par vēl kaut ko, bet man, kad es tā izdaru, gala rezultāts vienmēr šķiet tukšs, pliekans un neko neizsakošs. un šausmīgi neveikls, ha.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

katarses on August 26th, 2011 - 03:31 pm

nē, citādāk nevajag, šādi uzrakstīt par dzeju bija ļoti brīnišķīgi, paldies.

un dīvainā kārtā man liekas, ka uzķeru to, ka jānis atgādina sniegpārsliņu, kaut ko tādu vieglu.

Ja man izdosies kaut ko iegādāties, varbūt padošu ziņu, kas patika vislabāk un tā. Lai gan šobrīd būtu jābūt ar seju akadēmiskos rakstos.

čiu

(Reply) (Parent) (Link)