šonakt kārtējo reizi murgoju, ka atkal jāmācās vidusskolā, tikai šoreiz klases audzinātāja mūsu klasei bija mana pašreizējā priekšniece. sapņa laikā kādam, kas mēģināja nosodīt, ka es šajā nepietiekami investējos, norādīju, ka es un gandrīz visas manas klasesbiedrenes esam šai skolas programmā iestājušās otrreiz; bet pēkšņi vairs nekādi nespēju atcerēties, kāpēc tā rīkojāmies.

stāvēju sapnī uz ielas pie skolas un domāju - man ir 30, ko es te vispār daru?

nu veeeery subtle, mīļā zemapziņa, mwahaha.