man arī peldēšana ir ļoti tuvu, bet tur vairāk rodas miers, nevis tāda laimes sajūta.
bet ar velo gan es reizēm mēdzu kļūt galīgi īgna Ušakova Rīgas ceļu dēļ, un bērnībā man vispār velo nepatika, vēlu iemācījos, ritenis, kas bija pieejams, bija daudz par lielu, un līdz ar to tur nav tādas sajūtas par laika gaitā stabilu pozitīvu emocionālo efektu :D
jā, saprotu. man velobraukšana tieši ir absolūti neatņema bērnības sastāvdaļa, laikam arī tāpēc tā laimes sajūta, jo Rīgas ielas un attiecības satiksmē nudien nav nekas laimīgs