04 December 2018 @ 02:29 pm
noskaņojums  
dienas gaitā ik pa brīdim atceros šonakts sapni, kur pamodos bērnības guļamistabā, divstāvu gultas pirmajā stāvā pati savu asiņu peļķē, jo kāds bija ļoti neveikli un ne līdz galam ar ne visai asu nazi pārgriezis man rīkli; atceros to žļurkstošo sajūtu un kā pirksti ķepa iekšā uzplēstās ādas krokās, kad taustīju un mēģināju saprast, vai ir pavisam pušu un tūliņ noasiņošu līdz nāvei, nevarēju arī saprast, kā tas varēja notikt, kāpēc es nepamodos uzbrukuma laikā

neomulīgi. un sevišķi stulbi, ka man tomēr visu laiku nāk miegs, nāk miegs, nāk miegs, bet nav tā, ka man ļoti gribētos visu laiku šādas iedvesmojošas pieredzes.
Tags:
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on December 4th, 2018 - 03:06 pm
tas gan bija tik sākums, pēc tam man bija jāpamet valsts un es kādu laiku dzīvoju uz milzīga kuģa, kurā bija iekārtots daudzstāvu baseins kāpņutelpā (būtībā - appludināta kāpņutelpa, kur var visu stāvu augstumā/dziļumā peldēt), kurā gāju peldēt kopā ar kaut kādu profesionālu peldētāju, izvairījos no cilvēkiem, vēroju okeānu un tad, kad beidzot drīkstēju atkal komunicēt ar kādu pazīstamu, man teica, ka mans mīļotais vīrietis mani jau ir aizmirsis :D bet tas viss salīdzinājumā ar sākumu ir ļoti blāvi, ha, un neliek par sevi iedomāties
(Reply) (Parent) (Link)