man bija skumīgi, un es vakar vakarā veikalā ieraudzīju šos, un tie izskatījās tik priecīgi, ka es tādus iegādājos


lai gan tā putniņa sejasizteiksme ir tāda mazliet aizdomīga, uz cimdiņa viņš izskatās tā kā mazliet dusmīgs, uz lupatiņas - piedzēries vai miegains, vai varbūt neveiksmīgi flirtīgs

vēl es aizmirsu pastāstīt, ka pēc izstādes 'pie dzintara jūras' man nez kāpēc asiņoja kreisās rokas vidējais pirksts, tāpēc nācās uzlīmēt nesen iegādātu plāksteri (nopirku ģimenes komplektu, lai tur būtu ne tikai normālie plāksteri, bet arī ūdensizturīgi un arī krāsaini ar bildītēm, kas paredzēti bērniem), un es biju sajūsmā par plāksteru dizainu, un brālis arī, tāpēc es teicu - hei, es varu arī tev uzlīmēt plāksteri! un - hei, es drīkstu uzlīmēt plāksteri tev uz pieres? un, ticiet vai ne, krišjānis piekrita, un es taisni tā arī izdarīju, un man ir pat pierādījumi -

protams, kvalitāte ir bēdīga, brāļa telefōnā ir smukākas bildes, bet viņš šobrīd ir skolā, un man gribas par šo notikumu pastāstīt tieši tagad. vēlāk varbūt nomainīšu bildi uz labāku no brāļa tālruņa. starp citu, brālis plāksteri uz pieres bija saglabājis arī vēl vakar. vispār, ja es kaut ko saprotu par hipsteru būtību, tad krāsains plāksteris uz pieres noteikti ir ļoti hipsterīgi, yo.

un vēl, manas asinsanalīzes izmaksāja 18latus, tas ir interesanti. tagad es nevaru saprast, kā es jutīšos labāk - ja viss būs 100%kārtībā (bet-vai tad tas nenozīmētu, ka tie ir 18 lieki iztērēti lati for nothing? jo es jau ne par ko arī īpaši nesūdzējos), vai arī, ja viss būs sūdīgi (bet-tad būs jātērē vēl nauda drošvien visādiem traki dārgiem medicīniskiem preparātiem utt, un tas arī ir tā hmm)
it īpaši, kad es iedomājos, cik daudz krāsainu plāksteru es būtu varējusi iegādāties par tiem 18 latiem, tad jāiegrimst dziļās filosōfiskās pārdomās par dzīvē svarīgiem jautājumiem.

un vēl! jau otro reizi ir tā, ka kaut kādas darbdienas laikā pusdienlaikā man pie durvīm kāds zvana. es neatvēru ne pirmoreiz, ne šoreiz, pat neaizgāju apskatīties, kas tur ir, jo, nu, kas gan tur varētu būt, kas mani interesē? besides, es nebiju īpaši labi apģērbta un tā (yeah, mazie šorti ftw.). es izlikos, ka esmu darbā. vai skolā. vai whatever. bet varbūt turpmāk jādzīvojas pieklājīgākās drēbītēs un ar kārtīgiem matiem, lai nākamreiz varu atvērt - ja nu esmu vinnējusi kaut kādā loterijā, ko rīko šī māja, un viņi man piedāvā bezmaksas draugus, vai arī iespēju bez maksas nodarboties ar seksu ar izskatīgo vīrieti, kurš strādā kaut kādu jocīgu darbu šeit, esmu redzējusi viņu darām divas lietas - kaut ko ar grābekli pa pagalma puķudobēm un tad ar baltiem cimdiem rokās (!) vācot melnā maisā lietas, ko cilvēki nav trāpījuši miskastē. viņam ir forša, blonda bārda, rarr. hah.