pagājusī nedēļa bija ļoti nogurdinoša, bet kopumā arī gandarījoša. beigās pat sajutos tā, ka es taču esmu ļoti kruta un man ir forša dzīve.

ceturtdienas rīta uzstāšanās forumā bija pārsteidzoši mierīga un jauka, skolotājas likās atsaucīgas un, ciktāl varēju saredzēt, daudzas reaģēja tad/tā, kā biju plānojusi un, cerams, aizgāja iedvesmotas un ar lielāku pārliecību par savu iekšējo spēku. turklāt pārmaiņas pēc dāvaniņa, ko dabūju pēc pasākuma, reāli noder darbā. vienīgais mīnuss - man praktiski visu dienu sāpēja galva un tādēļ bija nelabi, bet tad naktī uz piektdienu beidzot normāli izgulējos un vakar gan pabeidzu degošās darba lietas, gan forši nodziedāju ar ansambli IM izlaidumā.

un vakardienas vakars bija brīnumjauks kronis visam - kamēr es tāda no garās nedēļas pārgurusi ap astoņiem vakarā centos saprast, kā aizklunkurēt ar velo mājās no darba, paņemot līdzi kūkas formu un milzīgo bļodu, kurām man nebija nekāda maisa, kur ielikt, M. ierosināja ģeniālu plānu braukt mājās ar taksi, piebrauca klāt un savāca mani ar visām mantām. pa ceļam sapratām, ka ēst gatavošanai arī spēka nevienam no mums nav un nolēmām pasūtīt sushi; viena iepriekš apzināta vieta, kurā daudz vegānisku opciju, kurās iekšā arī, piemēram, tofu un wakame, nevis tikai gurķis un avokado, diemžēl tik vēlu vairs nepiegādāja, bet tad, milzu nogurumā gūglējot alternatīvas (par noguruma pakāpi liecina fakts, ka meklējamais atslēgvārds bija "vegŅU sushi", ko gūgle izlaboja uz "vegĀNU sushi" (capslock abās kombinācijās nav mans izcēlums, tā mums sanāca)) atradām maģisku vietu ar dīvainu un plašu sushi piedāvājumu - tur bija, piemēram, borsch sushi, kurā iekšā marinētas bietes! - un par ļoti saprātīgu summu dabūjām ~80 gab sushi. pēc tam, kad pa telefonu kādas 5 reizes bijām divās valodās skaidrojuši dīvainam, nekompetentam piegādes šoferim, kur jābrauc, lai pie mums nokļūtu. borsch sushi otrreiz laikam vairs nepasūtītu, bet vairāki citi bija tiešām labi, plus, tur palika vēl kādi pāris veidi, ko mēs nepamēģinājām.

tagad es plānoju nedēļas nogalē pēc iespējas laiskoties, un nākamnedēļ justies mazāk nogurusi. tādēļ, ka - reāli, nogurums ir viena no galvenajām lietām, kas traucē būt patiesi dzīvespriecīgai, jo visādi citādi man ir tiešām ļoti labi. man patīk mans darbs, mana privātā dzīve, mani hobiji, mani dažnedažādie draugi, un es jūtos ne tikai ārkārtīgi pateicīga, bet arī skaidri apzinos, ka visas šīs lietas, kas man patīk un "pieder", ir nevis absolūta nejaušība un sagadīšanās, bet gan vistiešākajā veidā saistītas ar dažādām manām izvēlēm. protams, liela nozīme ir arī visādiem pozitīviem apstākļiem un izejas pozīcijām, kuri ir padarījuši tās izvēles iespējamas, bet galu galā lēmums kādu izdevību izmantot, vai tas būtu darba pieteikums vai piedāvājums satikties uz tēju, vai citā veidā uzsākt kādu no šīm lieliskajām lietām, ir bijis mans. un bieži nācis ļoti lēnām, caur bailēm, mokošu saņemšanos un sevis, savu priekšstatu un sajūtas, ka nekas nekad nebūs ne labāk, ne tā, kā vēlos, pārvarēšanu. es esmu visai mērķtiecīgi veidojusi un turpinu veidot savu dzīvi, un esmu ar to apmierināta. brīžiem arī esmu ar sevi apmierināta.

liels, liels paldies visiem tiem no jums, kas esat nozīmīga tās daļa un palīdzējuši padarīt to iespējamu. (jo sevišķi liela nozīme jums, draugi, ir tajā daļā, kur nepieciešams saņemties un ticēt, ka var būt un būs labāk, un pārvarēt sevi, teiksim, parūpējoties par manu labklājību - piemēram, praktiski vai metaforiski izsaucot taksi un pasūtot sushi. to pašam sev ir daudz grūtāk izdarīt, nu, vismaz man. tāpēc arī totāli pateicība jums.) 💚