Kopumā droši vien Tev taisnība. Ja sieviete attēlota kā pasīvs objekts, vīriešu apbrīnotāja un bērnu radītāja utt. utjpr. - booooring, piekrītu. Vīriešiem parasti dota daudz lielāka skatuves telpa, ar vērienu, tā teikt, ko pastiprina arī lielāks vīriešu-rakstnieku skaits.
Bet es biju domājusi, ka kopumā grāmatās cilvēku tēli ir tik spilgti, jo mēs viņus pieredzam konkrētās epizodēs, atsevišķos "izrāvumos", nevis ikdienas dzīvē, kas no sava skatījuma mēdz būt visai vienmuļa, "parasta" utt.

tas gan ir citāts no tās pašas grāmatas, ko varone raksta vēstulē draudzenei neilgi pirms satiek savu grāmatas "romantic interest" :D es to iecitēju, jo likās ironiski un tā.

bet - man vispār arī drīzāk liekas, ka (vismaz manā pieredzē) cilvēki dzīvē ir vismaz tikpat interesanti, bet, iespējams, interesantāki dzīvē, tieši tā paša iemesla dēļ, ko raksti - grāmatā, lai cik labā, ir tikai konkrētas epizodes, dzīvē viss ir vēl daudzslāņaināk. bet varbūt tas tāpēc, ka man liekas, ka ikdienas dzīve, ar visu to, ka it kā lielākoties varbūt ir "parasta", galīgi nav vienmuļa, lai vai kā neliktos pēc tādiem šķietami objektīviem kritērijiem kā rutīnas (ne) esamība, grandiozu notikumu biežums utt. cilvēki dzīvē ir ārkārtīgi aizraujoši. citādi jau antropologiem nebūtu, ko darīt! :D