bet nav tak iespējams izsekot tam, kas šōbdrīd ir ļabi un pareizi, tik ātri viss mainās, ka mēs mūžīgi varam justies vainīgi par kaut ko ko daram/nedaram/izskatamies/jūtamies. Sodien - lieli dibeni, pēc gada, nekādu dibenu. Jeb aizbraukt uz citu pasaules malu un tur ir cita attieksme pret lietām.Ja godīgi, Latvijas sabiedrība ir ekstrēmi neicietīga pret šīm lietām.
Mana teorija - ik pēc pārgadiem es atkal esmu modē. Pa vidu šiem posmiem - im limited edition.
Ir sistēmas lietas, kuras mani reāli padara laimīgu ( kā piemēram spēlēties ar kosmētiku, iepirkt Korejiešu sejas lietas un iet pasportot) Tad ir tādas lietas, kas man besī - piemēram raustīt uzacis, bet man besī, ka man ir unibrows, so I'm taking the lesser of the evils. Ja es būtu perfekta un neko negribētu sevī mainīt, man reāli būtu garlaicīgi. Ir tik forši skatīties uz sevi un pieaugt, mainīties, skatīties kā ķermenis ''darās'' un redzēt rezultātus lietām, ko es pati savā labā daru.