Žēl, ka pirms tam izlasīju to "Sirds mirst pēdējā", kas bija liela vilšanās, un tad šo grāmatu, kurā jūtu krutumu, nolieku malā, kad saredzu tos pašus atvudiskos tizlumus, kas izgāza sirdi; es ticu, ka šī ir nostrādāta labi, bet viena vilšanās bremzē bezierunu pieņemšanu. Bet esmu noskaņota izlasīt.

ah, nu, es iepriekš biju lasījusi tikai Atvudas dzeju, bet tagad domāju, ka būs kaut kad jāpieķeras pie vēl kāda prozas darba.

bet nu bāc, tā grāmata vnk šermuļus pār kauliem dzen. jo tas šķiet tik...iespējami.

Mjā.