Kopumā piekrītu. Bet šeit ir viens bet. Vismaz manā gadījumā. Esmu cilvēks, kam izteikti patīk pozitīva vide, laba gaisotne. Kad sāku paust savas dusmas un neapmierinātību, nodrošināt to vairs nav iespējams. Līdz ar to sanāk, ka no vienas puses es rīkojos psiholoģiski pareizi, neapspiežot savas patiesās jūtas. Bet arī mana vēlme pēc "mīlīga klimata" ir visnotaļ patiesa, tad sanāk apspiest to. Man to nekā neizdodas paskaidrot savai terapeitei. Jo te mazliet saduras divas teorijas: psiholoģija un socionika, kas iedala cilvēkus tipos pēc psihes īpašībām.