manā 11.klasē ir tāds pāris. viņi nesēž stundās blakus, un arī nekā publiski nemīlinās, tuvākais tam, ko esmu redzējusi, bija, kad mums bija stundu laikā jāiet uz vietējo muzeju klausīties garlaicīgu priekšnesumu par bermontiādi, un tad uz mežu "iekarot" kalnu - atpakaļceļā puisis meiteni cauri dubļainajam mežam nesa pičpaunā, bet līdzko iznācām no tā ārā, vienkārši nolika pašu uz savām kājām un mierīgi devās atpakaļ uz skolu. meitene ir ļoti skaista, tādā klasiskā veidā, mācās viduvēji, bet nav dumja. puisis ir ļoti attapīgs un inteliģents, lai gan vismaz manā priekšmetā nav izcilnieks, parasti spēj ļoti veiksmīgi iesaistīties diskusijās, viņš vērīgi seko līdzi un labi uztver kopsakarības, nepaliek tajā at face value līmenī, kurā jaunieši bieži vēl grozās. šodien no rīta redzēju, kā viņi kopā iet uz skolu. vienkārši iet blakus, un puisis nes meitenes somu. es, protams, neko nezinu par šīm attiecībām no iekšpuses, bet ļoti vēlu viņiem labu, lai tās veiksmīgi aug un attīstās - vienalga, vai beigu beigās novestu pie highschool sweethearts laulībām vai arī kaut kā dabiski izčabētu, jo vismaz no malas izskatās, ka tās viņu vecumam ir pārsteidzoši fundamentālas. man ir grūti līdz galam paskaidrot, kāpēc man tā liekas, bet tie ir dažādi sīkumi tajā, kā viņi mijiedarbojas viens ar otru un citiem cilvēkiem, kas ļauj noprast, ka tās ir cieņpilnas, bet ļoti mīļas attiecības. bet varbūt es kaut ko tur projicēju.

man vispār ļoti patīk mani skolēni, un es visiem viņiem vēlu visu to labāko. es vēroju to, cik viņi ir atšķirīgi, brīnos un priecājos. tas laikam īstenībā varētu būt tas, kas man darbā skolā patīk vislabāk, iespēja mazliet pieskarties tik daudzu cilvēku dzīvēm. un fakts, ka tās ir jaunu cilvēku dzīves, dzīves, kas tik tikko sāk formēties, kā tādi plaukstoši pumpuri, ai, man tas šķiet apburoši un aizkustinoši. es esmu sajūsmā par to, ka varu redzēt, kā divu gadu laikā izmainās (bet citos veidos - neizmainās) mani skolēni, kā viņi pamazām sāk ieskicēt savu ceļu "lielajā" pasaulē, nekā citādi nevaru to aprakstīt kā vien milzīgu godu - šo iespēju būt tur klāt. izklausās varbūt banāli vai tā, it kā es būtu nedaudz iedzērusi, bet tā nav.