Es ļoti ilgi domāju, ka esmu autistiska tāpēc, ka "nemīlu" valsti, un tikai antro studijās sapratu, ka tas viss ir daudz sarežģītāk.

Šobrīd mana pārliecība ir ka valsts, kurā dzīvo (ja vien tevi tur netur gūstā ar varu), ir jāciena (tipa, nepārkāpt likumus, ja vien tie nav absolūti debili, piemēram, kā šis, būt pilsoniski aktīvam utt.), bet neviens nevar prasīt kaut kādas affectionate jūtas pret kaut kādu konceptu, kas būtībā valsts ir. Ir ok, ja valsti "mīl", bet tas nav obligāti nepieciešams, tāpat kā visiem nav nepieciešams mīlēt kaut kādu Dieva ideju.
Un man vispār liekas, ka visu šo mīlas ideoloģiju kultivē tieši tāpēc, ka nezina, ko nozīmē atbildīga un cieņpila attieksme pret valsti/sabiedrību, kurā dzīvo.

Bet vispār - šis ir reāli drausmīgi.