15 December 2016 @ 08:06 pm
the invisible man  
vispār tagad es atkal jūtos ļoti nedroši to darba jautājumu dēļ, jo tur beigās norādīts, ka vajadzēs tādus un šādus darbiniekus, kā viens norādīts PR cilvēks, un tad tur kā šim "jaunajam darbiniekam" pienākošies pienākumi uzskaitīts principā tieši viss tas, ko daru es (mīnus ĒA projekta lietas, jo tas ir atsevišķs EU projekts), un vēl konferenču organizēšana. un es sēžu, lasu, domāju - ok, labi, viņi tad, piemēram, balstoties uz šo, atrod jaunu PR cilvēku, un ko tad tur darīšu es? jūtos kā tāds zatlers, varētu celties kājās, kāpt birojā uz galda un teikt - "un es...kas es esmu?"

un es pilnīgi jūtu, kā šīs bažas un neskaidrība sūcas cauri visām šķirbām, kā tāds oil spill sāk piesārņot citas dzīves sfēras, kā es pēkšņi sāku justies sliktāk un baidīties vairāk par savām sociālajām attiecībām, citām prasmēm, pamazām atkal apšaubīt savu vietu pasaulē vispār. nekad jau tā pārliecība nav bijusi diez ko spēcīga, tagad viņi tā vienkārši ņems un nomīdīs manus mazos, zaļos asniņus?
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on December 15th, 2016 - 08:44 pm
es šī interesantā fakta priekšā nonācu šodien, jau lidostā, ceļā uz extended weekend. protams, ka jājautā, bet šobrīd īsti arī nav skaidrs kam, kā, ko tieši. un tas ģenerē burvīgu trauksmes sajūtu. uff.
(Reply) (Parent) (Link)