paga, kas tur bija teikts? | svarīgi, ja? | un kas notiks tālāk?
 
cukursēne
saccharomyces
28 November 2016 @ 12:17 pm
taking up too much space  
jau kopš pavisam agras bērnības ļoti daudzās attiecībās manā dzīvē citu cilvēku mīlestības vai labvēlības pret mani pamats ir bijis fakts, ka es neko neprasu un pat itin kā negribu. ir ārkārtīgi grūti sadzīvot ar faktu, ka, izrādās, gribu gan, nekrītot panikā, ka tas automātiski padara mani nemīlamu un neciešamu.
 
piešņauktā salvete | nošķaudīties
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on November 28th, 2016 - 01:36 pm
es jau arī mācos. manuprāt, pat ļoti cītīgi mācos. vienkārši ik pa brīdim tas kļūst sevišķi šaušalīgi grūti, un tad vajag sev atgādināt, ka tas vienkārši ir neveiksmīgs pielāgošanās mehānisms, kurš radies konkrētu dzīves pieredžu rezultātā.

neesmu lasījusi, nē, kas autors?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
astrālais ķermenis kedās[info]nervukamolis on November 28th, 2016 - 01:49 pm
M. Skots Peks
reku, te ir kaut kādi izvilkumi no grāmatas http://dziedava.lv/literat/izveletie_citati.php?darbs=nepazistamais_cels vari uzmest aci, vai ir tavs. (kaut gan, man šķiet, konkrētie citāti grāmatu neatspoguļo gluži precīzi).
Enīvei, šo es mēdzu reizi pa reizei pārlasīt, atgādinājumam.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on November 28th, 2016 - 03:27 pm
izklausās ļoti labi un manu esošo dispozīciju apstiprinoši un atbalstoši, uzmeklēšu, paldies!
(Reply) (Parent) (Link)