kaut kā prātā nāk nezin kur dzirdētā doma, ka viena no pieaugšanas lietām ir spēja pieņemt faktu, ka ir visādas fizioloģiskas vajadzības [ēdiens, miegs] un tās ir jāapmierina. nezinu, vai pa tēmu, bet kaut kā galvā esmu paturējusi un uz sevi ik pa brīdim uzmēru, ka nē, es ar to neesmu samierinājusies/ pieņēmusi..