kamēr braucu uz Londonu un atpakaļ, izlasīju grāmatu "my brilliant friend" (oriģinālā itāļu, bet nu, tā kā itāliski nelasu, kindle versija uzreiz pa rokai gadījās angliskā, tagad apskatījos, izrādās, pirmā grāmata ir dabūjama arī latviski). es pat neatceros, kur tieši pamanīju kādu jūsmīgu atsauci, šķiet, tas bija kādā rakstā sakarā ar autoru anonimitāti un (pseido) autobiogrāfisku rakstīšanas stilu.

atbraukusi mājās es tūliņ uz līdzenas vietas nopirku visas trīs pārējās sērijas grāmatas. un laikam jau ļoti iesaku šo grāmatu arī citiem.

tas, kas mani tajā sevišķi uzrunā, ir (šķietams) godīgums. tur nav nenormāli izsmalcinātas valodas vai kaut kādu ideālo varoņu. cilvēki šai grāmatā ir tik ārkārtīgi cilvēciski, ka ir grūti atrauties, attiecības viņu starpā ir tik ne-mākslīgi samudžinātas un sarežģītas, un visam pa vidu galvenā varone, kura mētājas starp visādām galējībām, un no kuras perspektīvas atklāti redzams viss cilvēcisko emociju spektrs, neizliekoties par labāku cilvēku, nekā ir, bez jebkādas atvainošanās par it kā potenciāli neglītām, nepareizām, neizpaužamām jūtām. man ir grūti objektīvi spriest par šīs grāmatas literāro vērtību, jo kaut kādā mērā man tās lasīšana ir bijusi kā tāda kāda cilvēka cibas lasīšana pārākajā pakāpē, un labākais, ka tas vēl nav beidzies, man ir vēl 2,8 grāmatas šī stāsta. tur ir tik daudz fundamentālu jautājumu, par ambīciju un izcelsmes attiecībām, par konkurenci un sadarbību, par dažādu veidu attiecībām un konfliktiem, kas rodas, kad tās kaut kā savstarpēji saduras, par cilvēku garīgo (ne) stabilitāti un izdzīvošanu visādās mokošās situācijās, neatkarīgi no tā, vai mokas izraisījuši "objektīvi ārēji apstākļi" vai mēs paši.

pagaidām esmu nedaudz sajūsmā.