Ja epidēmija, tad pēc iespējas ātrāk atcel to, kas traucē iet atpakaļ gulēt, un ej atpakaļ gulēt. Pats no sevis vieglāk nepaliks, es, lūk, domāju, ka paliks, bet nē.
izvēlējos tādu kā kompromisu - atgriezos tiešā gultas tuvumā, sarijos paracetamolu un kakla tabletes, apņēmos a)sūcot tējas izdarīt iztikas minimuma steidzamās lietas un tad iet atpakaļ gulēt vai b)sūcot tējas izdarīt tik daudz no iztikas minumuma, cik paspēju, pirms zūd acu gaišums, un tad iet atpakaļ gulēt
Tad pat nav padoms, drīzāk laba vēlējums. Es sestdien un svētdien jutos reāli stulbi, kā tā, laukā saulīte, bet man te jāguļ. Bet kaut kā sanāca ieskaidrot sev, ka šinī gadījumā gulēšana ir ne tikai pieņemama, bet arī nepieciešama. Vārdu sakot, veseļojies, tas ir galvenais :)