vispār man atausa tāda doma, ka, ļoti iespējams, galvenais iemesls, kāpēc maniem pirmdzimtajiem zemesriekstu candy bars veiksmīgi sacietēja šokolādes glazūra (nezinātājiem - man un šokolādes glazūrām ir vēsture, tās parasti atsakās sadarboties), ir banderlogs (kam ar glazūru nemēdzot būt nekādas problēmas) klātbūtne dzīvoklī cepumu gatavošanas procesa noslēgumā, un tāpēc vēl nevajadzētu sākt priecāties. (latviešu dzīvesziņa, (c)delfi)

ar brāli noskatījāmies "maleficent". mani, protams, idejiskā līmenī ļoti priecē visai uzkrītoši parādījusies tendence beidzot, runājot par "patiesu mīlestību", pārstāt pievērsties tikai romantiskām jūtām un rādīt kā svarīg(āk?)u un patiesu ģimenes - māsu, brāļu, vecāku, "krustvecāku", utt. - mīlestību (tai tematiskajā bērnu/jauniešu fantāzijas filmu noskaņā uzreiz kā piemēru varu minēt "brave" un "frozen", gan jau, ka ir bijis vēl kaut kas), jo sevišķi tas, ka šī vēsts tiek pasniegta jaunākajai auditōrijai, bet visādi citādi filma bija visai meh. nevarētu gan arī teikt, ka biju cerējusi uz kaut ko īpaši citu, hahah.