man ir skapis (tukšs), sakārtota soma (pilna) kārtējam māju pametienam, tas ir tik dīvaini, kā kopš jūlija gandrīzvidus ir sanācis - trīs dienas prom, divas mājās, trīs dienas prom, divas mājās, un atkal jau prom uz kārtējām trīs, nē, šoreiz gandrīz četrām dienām, man patīk tas, ka šādi var atkal un atkal piedzīvot to atgriešanās sajūtu īsā laikā, man patīk tas atvieglojums, atslēdzot durvis, nometot mantas turpat pie durvīm, tāpat nometot čupiņā arī sandales un ceļa drēbes, noglaudīt zvērus, pārbaudīt, vai viņiem ir ūdens, noskalot seju, iegāzties šķērsām gultā

protams, vienmēr tā tik precīzi nevar, kad ierodies kopā ar biedriem vai arī kāds ir mājās, jo pieskatījis dzīvniekus, tad īsti ar izģerbšanos nesāksi, bet tas tāpat vienmēr pienāk, vienmēr tas brīdis, kurā var, tik viegli jūtoties, stāvēt viena pati kaila lielās istabas vidū un nopūsties, tā sentimentāli un mājīgi nopūsties, it kā izbrīvējot vairāk vietas, kur ievilkt māju gaisu

un vēl - šodien mani pleci smaržo pēc auzu pārslām

ceļojums sākās vienkārši izcili - mamma nespēja aiztaisīt somu, un tā vietā, lai ļautu man palīdzēt, sāka somu brutāli purināt un kliegt, ka viņai vispār to koferi nevajag, un kāpēc viņai vispār kaut kur jālido. kad mēģināju novērst somas saplīšanu un viņu nomierināt, mamma apmēram 2min no vietas, neapstājoties, siekalām un puņķiem šķīstot uz visām pusēm, kliedza, lai es "eju nost" un raustīt mani aiz pleciem, līdz atnāca tētis, viņa visu izmeta no somas un ierosināja viņas lietas salikt plastmasas maisiņā. beigās, protams, viss atrisinājās, salikām tās mantas mugursomā (un izrādījās, ka viņa, kas prasīja tētim, vai mana un brāļa zobu pasta (100ml) gadījumā nav par lielu, pati bija maisiņā iebāzusi milzīgu šampūna pudeli, lai arī gandrīz tukšu) un aizbraucām, bet tas viss ir tik skumji, tas kliedzošais, histēriskais stāvoklis, tā nav mana mamma, tā nevar būt. tā ir tikai slimība, to es sev atkārtoju, bet tas tāpat ir drūmi

bet es visvairāk dusmojos uz abiem pieaugušajiem vīriešiem, tēti un brāli, kas dzīvo ar viņu kopā - pat es savu somu saliku jau vakar. zinot, kā mamma uzvedas, kad uztraucas, viņi taču varēja ierosināt, lai viņa arī saliek jau vakar, vismaz lielāko daļu. es likšu viņiem tā darīt, kad brauksim uz islandi. šis bija pārāk nepatīkami.