Lee Yi-ming, Modernity and the Crisis of Modern Romantic Love: A Comparative Study of Sex and the City and Bridget Jones’s Diary

nosūtīju savu 60 lpp garadarbu vadītājai, sirds dauzās

pacēlu acis un aiz loga ieraudzīju bišu spietu

pirmā doma - apokalipse?!
otrā doma - cik labi, ka iepriekš aizvēru logu
trešā doma - magical

rakstu pateicības, pilnīgi asaras saskrien acīs saprotot, cik patiesībā ļoti, ļoti svarīgi man ir to uzrakstīt

un cik ļoti tomēr man ir palīdzējuši cilvēki, ieva, mamma, tētis, ai, brīžos, kad man likās, ka viss brūk un jūk un es nikni gāju pie viņiem drukāt to tēmas maiņas iesniegumu, es taču reāli esmu bijis briesmīgs cilvēks pēdējā laikā.

vēl man ienāca prātā - ja es būtu kristiete, vai drīkstētu pie pateicībām ierakstīt pateicību dievam? nu, kko along the lines "pateicos dievam par spēka un iedvesmas došanu darba rakstīšanā", blāblāblā?

dodot sunim maizi no veikalā pirktās sviestmaizes (jā, man ir vesela tehnika, kā sadalīt tā, lai lielāka daļa maizes aiziet sunim, un es pati būtu apēdusi tikai to, kas iekšā un mazliet maizītes) un ne no šā, ne no tā atcerējos, ka babiņa reiz man stāstīja, kā viņa bija apvainojusies uz savu suni laukos un tāpēc izlikās mirusi.
suns esot bēdājies. pēc tam, protams, bijis priecīgs, kad viņa pārstājusi tēlot.