es tik bieži nokļūdos un pārcenšos, haha

savā mazajā draugā totā sasinhronizēju telefōna numurus ar twitterakauntiem, cibas lapām, visādām šitādām fiškām
vispār diezgan interesanti

wow, wow, wow!

šīsnakts tehnolōģisko aktivitāšu frenzy es atradu arī, kā no interneta saglabāt bildes, kas man iepriekš neizdevās un (!) kā atrast lejupielādētās programmas, un (!) kā nomainīt iestatījumus tā, lai varētu instalēt ne-androidmarket programmas, un tā nu man beidzot, beidzot, beidzot izdevās iegūt to latviešu klaviatūru, kuru es sākotnēji gribēju, jo viņa izskatās tieši tāpat kā oriģinālā (tikai manējā vēl foršāka, jo nav tās send pogas (tas laikam citiem htc modeļiem)), tāpēc ir ērtāka par android market atrodamo anysoft keyboard, kurā, kā redzams, var dabūt visu ko , bet viņa ir nesmuki melna un virtuālās podziņas mazākas, pateicoties visādām liekām pogām (tās četras augšā, "send" (manā versijā gan bija "done", jo tas automātiski nenosūtījās, bet atgriezās ziņu logā) un vēl tā melnā josla), un arī mēdza stulbi gļukot, ka brīžiem pogas labajā malā (no kurām viena ir backspace) nestrādāja, nācās spiest "back" un atkal no jauna iet iekš text field, bet tagad tas viss ir beidzies!

vienīgā darbībatšķirība gan ir tajā, ka tagad garumzīmi nedabū vis ar double tap, bet ar ilgāku paturēšanu, taču es esmu gudra un izlasīju visus komentārus pie tā android raksta, un zināju, ka jānomaina uz mazāku ilgumu, lai tas nesāktu besīt, un tagad mans ziņu rakstīšanas ātrums ir VĒL palielinājies - jo pogas ir lielākas un ērtākas, līdz ar to kļūdas trāpījumā ir gandrīz nonexistent, un ar dubultajiem burtiem nav jāgaida (jo iepriekš, tā kā double tap bija garumzīme, tad bija jāuzraksta viens un tad jāgaida), un vispār, garumzīme/mīkstinājumzīme sanāk kā tāds stiprāks uzspiediens, un tas ir ļoti ērti. es vispār jūtos tādus tehnolõģiskos kalnus nogāzusi šonakt, ka jāiet ātri gulēt, kamēr vēl nesāku justies slikti par to, ka darot šīs tehnolōģiskās lietas, neesmu izdarījusi tik daudz akadēmiski, cik biju ieplānojusi.

ā, un mans nerunīgais kursabiedrs īriss sviklis draudziņos kopš es viņam palūdzu populārās mūzikas anthro darbu atsūtīt (jo prezentāciju nebija, un man likās, ka varbūt būs interesanti, lai gan viņa tēma tāda ļoti sausa un statistiska, par kasešu lietojuma samazināšanos), un tad neiedomājos, ka tas varētu būt iekritis pie mēstulēm, tāpēc sanāca veikt ekstendētu vēstuļpārmiju mazliet, ir izteicis vairākus komplimentus par manu intelektu, tas man nāca kā tāds ļoti wtf, jo mēs taču ikdienā vispār nekomunicējam, un publiski pieejami ir tikai tie darbi, kas jārecenzē (un tas nav ļoti daudz), so what does he know. laikam ir taisnība, ka visi vienkārši automātiski pieņem, ka cilvēki ar brillēm ir gudri, haha.

šonakt sapnī man piederēja milzīga pusdžungļu teritōrija, ar kuru bija paredzēts kaut ko darīt (appludināt? nodedzināt? kaut ko tādu dramatisku), lai tiktu vaļā no liekā augāja tur, bet es uzstāju, ka tur joprojām ir kaut kādi mani employees (kartē rādījās oranži, kustīgi punktiņi - acīmredzot kaut kādā veidā teritōrija tika ļoti veiksmīgi elektrōniski monitōrēta), un braucu uz turieni pati un mēģināju ar kailām rokām ravēt ārā pusotru metru garas nezāles, kuras bija bijis paredzēts iznīdēt kaut kādā brutālākā veidā, kas iznīdētu arī jebkurus cilvēkus, kuri tīšām vai netīšām starp tām vandītos. noplēsu plaukstas līdz asinīm un tad noskumusi un sakaunējusies zvanīju ritai un prasīju, vai viņa var atbraukt man palīgā, jo viņai ir pieredze šādos darbos. mums bija jānovāc arī kaut kādi "koki", bet tie nebija īsti koki, jo bija no marmōra un es nebiju pārliecināta, ka mums vispār kaut kas izdosies.

kaut kur citur tikmēr sieviete ar terminal cancer atzinās savam vīram, ka pavisam nesen ir krāpusi viņu ar kurlmēmu vīrieti.

vispār tagad taču jau kādu laiku ir janvāris, nedrīkst aizmirst aiziet uz pavliņas izrakstītajiem kārtējiem laboratōriskajiem izmeklējumiem manas dinamiskās novērošanas ietvaros.

haha, cik tas izklausās svarīgi, nopietni un visādi citādi.
bet vispār jau gribas man zināt, kādi tie cipari būs. vai kaut kas vispār mainās.