jopcik. piga accepted. bet tas, ka mums Miķelis piedzima 4 mēnešus pēc kāzām viennozīmīgi neliek man tradicionālās vērtības pasludināt par pilnīgi nejēdzīgu izdomājumu, jo, redz, es nespēju viņas pildīt un mana varēšana ir īstenā mēraukla. Meh.

nu, ar tiem tradicionālo vērtību aizstāvjiem vairāk biju domājusi "laulība par katru cenu, bet tikai starp pareizo dzimumu cilvēkiem", "bērnus vajag daudz un par katru cenu, bet tikai starp partizāniem, laulātajiem, vēlams, bagātajiem cilvēkiem" utt

kaut kādā ziņā mani droši var bāzt tajā pat kastītē, es esmu par tradicionālajām vērtībām (par "bērni partizāniem un bagātajiem cilvēkiem" gan dzirdu pirmo reizi :D ), jo es ar visām šūnām zinu, ka tās ir vērtības nevis ņirgāšanās objekts, bet es zinu arī, ka tā ir katra personīga darīšana, un katra (arī katras ģimenes) milzīga iekšēja cīņa. Rozentāls apņēma savu Elliju par sievu - malacis.
o, starp citu "Jānis ar Elliju iepazinās viesībās, kuras viņai par godu pēc koncerta rīkoja Grosvaldu ģimene (1902.gada nogalē).
Jau pēc deviņām dienām Rozentāls rakstīja bildinājuma vēstuli Ellijas tēvam Teodoram Forselam, kurš savu svētību neliedza un 1903. gada 5. martā Helsinkos notika kāzas." tā ka īsti pat nezinu, vai piga ir to vērta.

es uzskatu, ka nevienas īstas vērtības nav kaut kas, par ko ņirgāties, un ar "tradicionālo vērtību aizstāvjiem" saprotu nevis cilvēkus, kuriem reāli ir aktuālas vērtības, kas noformulētas kā šādā kategorijā esošas, bet gan visus tos publiskā diskursa absurdu, virspusēju izpausmju, ksenofobijas un homofobijas kačātājus. jāatzīst, tātad būtu vārdu salikums ierakstā bijis jāliek pēdiņās, protams, ja gribētu maksimālu precizitāti. šobrīd vienkārši LV, kad publiski tiek cilātas tradicionālās vērtības vai ģimenes vērtības, tas diemžēl ir acīmredzami nevis par vērtībām pēc būtības, bet tieši šādām situācijām - tāpēc arī ieliku piemēru cibā - kur pēc būtības, protams, ir skaidrs, ka viss atbilst visām iespējamajām skaistajām, idilliskajām vērtībām par mīlestību un ģimeni, bet burta kalps mierīgi varētu aizrādīt un šausmināties. tb, iespējams, neprecīzi izteicos, bet piga bija nevis par to, ka, lūk, nav vērtību / tās ir liekas vai stulbas, bet gan par to, ka nevar viņas "izmērīt" tā, kā mums mēģina iestāstīt, ka būtu jāmēra

nu nezinu, tad kāpēc "kačāt" uz otru pusi? Šajā ierakumu pusē nākas saskarties ar ne mazāka izmēra absurdību, visādu fobiju, nievāšanas un virspusējības izpausmju.

jā, tur es Tev pilnībā piekrītu, ka akmeni mest neviens nav tiesīgs.

un es atvainojos, ka to tik personīgi uztvēru, sagruzijos bezjēgā, piedod, lūdzu.

viss ok, pilnīgi saprotu, ka, ja sanāk kādā brīdī pārsātinājums no apkārtējā vidē valdošas nebaudāmas attieksmes, tad jebkurš nepārdomāts joks var būt sāpīgs.

es jau arī varētu uzreiz kaut kā efektīvāk komunicēt lietas. jo man šķiet, ka tiesībām un iespējām brīvi izvēlēties savas vērtības, kamēr tās aktīvi nenodara pāri apkārtējiem, ir tā lieta, kam vajadzētu būt universālai vērtībai (kas principā jau atkal arī ir biased pozīcija), un mani ir nokaitinājis un apbēdina fakts, ka redzu apkārt arvien vairāk manipulēšanas ar informāciju, ekstrēmus apgalvojumus, cīņas par virspusējo, tā vietā, lai kopīgi risinātu būtisko utt. redzot, cik bieži, lai neteiktu vienmēr, potenciālās diskusijas par sociāli nozīmīgām tēmām aiziet pilnīgā purvā, (un te es aizeju drusku tangensā) sanāk agrāk vai vēlāk arī sākt justies tā, ka tas arī ir pilnīgi bezjēdzīgi izšķiests laiks, saķeres punktu identificēšana arī priekš tiem, kas ietilpst manā sākotnēji aprakstītajā sabiedrības grupā (kuru vienojoša pazīme ir nevis vērtības, kam tie tic, bet gan uzvedība - galēji nekritisks fanātisms virspusēju aspektu ieviešanā, kas prioretizēts pat pār tādām lietām, kā pašam savu vērtību īstenošana pēc būtības) un tad arī ieslēdzas visādas aizsargreakcijas, tostarp kādā brīdī pārāk nejauki vai vispārināti joki vai apgalvojumi

katrā ziņā, piedod, ka sanāca Tevi sāpināt

ta nē, tu liki man domāt, un tas ir labi. Turklāt cibiņa restart komentārs, jāatzīst, vispār ir perfekts.
:)