paga, kas tur bija teikts? | svarīgi, ja? | un kas notiks tālāk?
 
cukursēne
saccharomyces
21 May 2016 @ 01:09 am
if you play, you lose  
pienāk vakars, nakts, beidzas vairāk vai mazāk frantic rosīšanās, un es esmu atpakaļ tieši turpat.

varbūt vienkārši beidzot jāsamierinās, ka tas ir tas, kas dzīve patiesībā ir, ja piebremzē, un jātiecas atpakaļ uz tik aizpildītu laiku, ka tur neatliek vietas pavērties nekādām spraugām nepārtraukti rosīgi produktīvajā, patīkami sociālajā personāžā.
 
piešņauktā salvete | nošķaudīties
 
( Post a new comment )
pelnufeja: debesis[info]pelnufeja on May 21st, 2016 - 01:22 am
Pai, pai, pai. :*

Es zinu, ka es šito atkārtoju jau miljono reizi un vari droši pateikt, lai aizveros, ja sāk apnikt, bet es domāju, ka ir tieši otrādi - ja visa tā darbošanās un rosišanās notiek tāpēc, lai aizbēgtu no domām, tad ir pilnīgi loģiski, ka naktīs uzmācas bēdas un panika milzīgā intensitātē; respektīvi, jo vairāk rosīsies un veidosi fona troksni, jo stiprākas visas tās sajūtas kļūs, tad, kad tu sev ļausi/nevarēsi izvairīties tās piedzīvot.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on May 21st, 2016 - 01:40 am
Tev, protams, ir taisnība, bet man jau ir apnicis! es jau ļāvu, un man pietika :D

un nav jau arī tā, ka visa darbošanās ir, lai kaut ko nomāktu. man tiešām arī vienkārši patīk darīt lietas, kas arī ir iemesls tam, ka tā ir salīdzinoši efektīva metode, kā sevi novērst. bet nu jā. gahhhhhh.
(Reply) (Parent) (Link)
Zigismunds Miezītis[info]zigis_miezitis on May 21st, 2016 - 09:51 am
Brīvā laika eliminēšana manā gadījumā darbojās. Ar 'darbojoties' domājot, nevilkt marķiera strīpas uz panikas lapiņas pie skapja, jo tam gaužām vienkārši neatliek laika. Savukārt, monotona fiziskā slodze ir absolūti neefektīva domu supresēšanai un vienīgi ļauj vakaros vēlos atviegloti 'nogāzties' un aizmigt dēļ spēka izsīkuma.
Šādam prāta stāvoklim gan ir blakne - efektīvāk darbojas radošais prāts. Aizmirsties distopiskās iedomu pasaulēs, tās pārvēršot tekstā, ir nedestruktīvs laika kavēklis.
7Cups arīdzan ir palīdzējis brīžos, kad nav bijis, kur likties.
Diemžēl esmu sapratis, ka mans gadījums reducējas līdz prieka funkcijai no cilvēku mijiedarbības. Kaut disfunkcionālas un bezjēdzīgas. Beigu beigās labāk izvēlos šo, lai maskētu pašam savu disfunkcionalitāti.

Eh, cilvēki ar savām tizlajām galviņām.

Piedod, runāju daudz muļķības. Neko nezinu par Tevi un to, kā ikdienā jūties.

Un tagad jāpārvar neracionālas bailes nospiest 'Post Comment'.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on May 21st, 2016 - 08:41 pm
forši, paldies, ka pārvarēji tās bailes.

ar skaidrāku prātu gan es noteikti sev izvirzu mērķi tikt līdz saknei, novērst nepieciešamību eliminēt brīvo telpu prātā, tāpēc jau arī eju terapijā. bet nu skaidrs, ka process nenotiek tik ātri, lai emocionāla stresa situācijās, jo sevišķi tādās, kas, līdzīgi kā bakstīt ar pirkstu vecā, pussadzijušā brūcē, trāpa tieši mokošākajos, līdz galam neatrisinātajos issues, visos gadījumos spētu neiegāzties atpakaļ vecajā, labajā, "paslaucīt problēmas zem paklājiņa".

par 7Cups nezināju, paldies!

bet, jā, nafig tik grūti būt cilvēkam.
(Reply) (Parent) (Link)