tūliņ būšu šovakar inpromptu izcepusi patiešām milzīgu kaudzi mafinu (tā, lai sanāk visiem vēl ar nelielu rezervi) saviem 9.klases skolēniem uz pēdējo mācību stundu, bet nevaru saprast - noglazēt tos tagad un iet gulēt, vai arī iet gulēt tagad, un piecelties agrāk rīt, lai noglazētu. loģiski būtu tagad, jo tad drošāk, ka tā glazūra tiešām puslīdz sacietē, bet vispār man acis krīt ciet tā, ka bail, vai kaut ko nesalaidīšu dēlī.

kad pirms laiciņa likās, ka notiek kaut kas neprognozēts, savāds un nepareizs mīklas taisīšanas procesā (jo man, protams, vajadzēja atkal kaut ko iemēģināt) brālis teica (un es citēju precīzi) "the secret ingredient is love. izskatās, ka tu nepietiekami mīli savus skolēnus", un vispār tas mani diezgan ļoti apbēdināja.