tas vispār ir pizģec un gandrīz vai mani pašu šokējoši, cik grūti man ir palūgt, kad es gribu vai kad man tiešām vajag, tā milzīgā trauksme un riebums pret sevi, wow, such functional, so person
piešņauktā salvete | nošķaudīties
taustiņi zied kā pelējums - sociāli
let it always be known that i was who i am
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
scaramouche on April 7th, 2016 - 01:13 amCitiem vārdiem sakot, vajadzētu apzināt ne tikai savus plus, bet arī mīnusus. Tā kā tas ir jau izdarīts - tagad atliek tikai treniņš.
(nē, es netrollēju. sāpīgus jautājums pašam.)
(nē, es netrollēju. sāpīgus jautājums pašam.)
saccharomyces on April 7th, 2016 - 07:15 amizklausās pilnīgi sakarīgi un diezgan atbilstoši tam, kā organizēju savu dzīvi un pašizaugsmi, tikai (iespējams, tas tāpēc, ka esmu nogurusi un neizgulējusies) es laikam līdz galam nesaprotu, kā Tavs komentārs saistās ar manu ierakstu.
zigis_miezitis on April 7th, 2016 - 01:28 pmEh. Man lielu nepatiku izraisa situācijas, kurās kolēģi telefonsarunās novirzās no tēmas, kas man iepriekš skripēta uz lapiņas.
Bet ar laiku šādu lapiņu paliek mazāk un iekšējais dizkomforts apsīkst. Bet ne pilnīgi. Neprotu un nepratīšu runāt.
Disfunkcionālie cilvēki.
Bet ar laiku šādu lapiņu paliek mazāk un iekšējais dizkomforts apsīkst. Bet ne pilnīgi. Neprotu un nepratīšu runāt.
Disfunkcionālie cilvēki.
saccharomyces on April 9th, 2016 - 12:38 amjā, highfive, telefonsarunas arī ir galvenokārt aizkaitinošas un uztraucošas. bet! vismaz iespējams sevi mierināt ar apgalvojumu, ka runāt pa telefonu cilvēkam nemaz nav dabiski, haha, tā ka varbūt nemaz nav pārāk disfukncionāli ar to ne līdz galam efektīvi tikt galā.