Bet nav jau arī tik traģiski, ja tās lietas nenotiks vai notiks ne tik perfekti, kā esi iecerējusi? Gan jau ar laiku atnāks tā veselīgā pohujisma sajūta. Es vnk domāju, ka neviens darbs nav tā vērts, lai tiešām hroniski neizgulētos un gandētu savu veselību, ja vien tas nav dzīvības-nāves jautājums.

šoreiz ir potenciāli drusku traģiski, jo sadarbojos ar kolēģi no citas skolas.

pārsvarā jau man šogad ir drusku vairāk pohuj, tagad vienkārši tāds challenging posms. iespējams, arī tāpēc, ka daru sev labas un patīkamas lietas, tad arī sajūta, ka tāpat ir kaut kāds līdzsvars. bet vispār vienkārši man vajag mazliet citādāk darbu, tas jau katram muļķim ir skaidrs.