Pašnosaukšanās man vispār šķiet tāda unimaginative prakse. Iedomājies, tu uztaisi albumu, viss tāds radošs, bet nosaukumam pietrūka. Citkārt tā ir pašdefinēšanās — ka konkrētais albums ir tas, ko grupa gribētu, lai paskaidro, piešķir viņu nosaukumam nozīmi. Šāda versija acīmredzamāka gan ir gadījumos, kad pašnosauktais ir nevis pirmais, bet kāds no tālākajiem albumiem, un tad šāda izvēle ir tāds kā steitments par kādu subjektīvi sasniegtu jaunu posmu vai fāzi, utt. Ir pāris piemēri, kur grupa kādu no tālākajiem albumiem nosaukusi par sevi, paši to apmēram šādi paskaidro.

nujā, to, ka tā darīt izdomā vēlāk karjerā es laikam puslīdz varu saprast, lai gan tomēr, tomēr. garlaicīgi!