kad man bija kādi 11 vai 12 gadi, ansamblī "palāsītes", kurā tolaik dziedāju, kaut kāda iemesla dēļ (visdrīzāk - komponistam trūka naudas, bet ej nu sazini) pēkšņi piedāvāja iespēju jebkuram iegādāties individuāli sarakstītu solõ dziesmu. teksts, melodija, pat fonogramma - viss, kā nākas. jāmaksā bija laikam kādi trīsdesmit pieci lati, vai varbūt piecdesmit, varbūt trīsdesmit pieci bija bez fonogrammas, es nezinu. tajā laikā gandrīz visas dziesmas ansamblī bija ar fonogrammu, un vispār laikam to oficiāli sauca par popgrupu, es neatceros, es to vienmēr saucu par ansambli. tad nu tur teju katrs, kurš bija noskaņots, dabūja dziesmu. savējo es atceros daļēji - protams, ka melodijas es principā atceros samērā izcili, tāpēc nekas nav aizmirsies, bet no teksta atminos piedziedājumu, pirmo pantiņu un tad jumbled rindiņas no pārējiem vēl diviem pantiem, varu sakārtot tā, ka sanāk vēl viens normāls pantiņš (par kura atbilstību oriģinālam līdz galam neesmu pārliecināta) un paliek pāri pusotra rindiņa un daži atsevišķi vārdi. vēl tur bija tāda jocīga starpspēle ar saksofõnu, mm-hmm.

kāpēc es par to tagad atcerējos? jo ir skaidrs, ka dziesmas nosaukuma un vārdu autõre tomēr trāpīja uz kaut ko ļoti precīzi, es patiešām esmu totāla "ziemas meitene". šovakar eju pa ielu ar mūziku austiņās, milzu tualetes papīra paku rokās, slidinos pa sasalušo brauktuvi, ķiķinos un esmu sajūsmā, un ir skaidrs, ka tā es varētu pavadīt ļoti daudz laika, jūtoties absolūti fantastiski par spīti visādām raizēm.

interesanti, vai kaut kur ir saglabājušās tās dziesmas notis. būtu taču interesanti uzzināt, kas ir tas, ko esmu aizmirsusi, jo ar dziesmām man tā parasti nav - kad iemācos, tad zinu, un viss.