ņemot vērā, ka bija nakts un nedrīkst sakaitināt kaimiņus, un ka vienīgais rīks, ko izmantot, lai šo iemūžinātu, bija mob.tālrunis, kāds nu sanāca ar pirmo piegājienu, tāds nu sanāca, ir, ko pakritizēt

visinteresantāk par to tekstu man šķiet tas, ka, piemēram, mana mamma mani vienmēr jau kopš agras bērnības daudz biežāk, nekā vārdā, sauc mani par zīlīti vai zīli, reiz veikalā, kad viņa mani sauca, pārdevēja nokomentēja, ka man gan esot skaists vārds, uz ko es teicu, ka jā, bet tas nav tas vārds, ko viņa domā. varbūt tā autore bija vienkārši pajautājusi kaut kādus pointers, ko tai dziesmā likt iekšā, bet varbūt sagadīšanās. nu, vai arī puspasaule savus bērnus sauc par zīlēm, un es vienkārši to nezinu, tā arī var būt.