man atkal šķiet, ka companionship balstās uz sapratni.
es saprotu to otru, tas otrs saprot mani, un tajā abpusējā sapratnē rodas kaut kāda jēga. it kā varbūt pat neesam vienuviet, bet zinu, ka ejam to ceļu kopā. vai arī zinu, ka tas otrs iet citu, paralēlu ceļu, bet es zinu kaut ko par to ceļu. šāda sapratnes sajūtas palīdz arī releitot ar to otru dažnedažādās dzīves situācijās. ja man kāds ir companion, tad, piemēram, pieņemot lēmumu, es mentāli varu ar viņu konsultēties. vai vismaz zināt, ko tas otrs domātu.
grūti paskaidrot, bet pa lielam tā ir tāda "esam vienā laivā" sajūta.
patikšana arī ir svarīga sastāvdaļa. ja es kādu abi saprotu, bet man viņš nepatīk, nez vai jutīšu companionship.