šodien, savukārt, brīnišķīgi.
vispār tagad bez mēnestiņa man ir vēl jauna teōrija - slikti jūtos es tad, kad nav skolas.
no rīta pamodos, pārlasīju un iesniedzu mājasdarbus, un sapratu, ka jāiet uz skolu, un tas raisīja manī tādu prieku, pilnīgi neticami. tāda silta sajūta par visu šito, tāda, nu, mīlestība ir liels vārds, bet, ja cilvēks var mīlēt savu darbu, kāpēc ne studiju priekšmetu.
vispār, viss kopā raisa lielu jūsmu - skola bija šodien un būs atkal rīt, varbūt rīt arī lasāmgabali parādīsies, šovakar beidzot varēšu draudzīgi spēlēt lotrō un ēst popkornu ar pulveriem, un arī marmelādes siers manā ledusskapī aicinoši čukst, un man tāda sajūta, ka man iekšā ir kaut kas tāds,hmm, nu, kā pūkaina, zaļa burbuļsaule, tas man šķiet labs vārds. un ja tā padomā, nekas ļoti īpašs taču nav šodien noticis un arī nebūs. ak, dzīves mazie prieki.