Man atkal tā ir viena no lielākajām vilšanāas epizodēm. Man likās, ka es vnk esmu slikta tajā (sociālās prasmes un situācijas, cilvēki.) Un ja mācēšu, tad man beidzot būs kaut kas dzīvē nozīmīgs (jo visi saka to cik tas ir svarīgi). Bet reāli nav. Cilvēki gan paspilgtina to, kas ir un uz ko pats tiecās. Bet pašai socializācijai.... nu neesmu atradusi ne mērķi, ne jēgu. Un esmu vīlusies, ka ccentos piepildīt šo mērķi tik ilgi.