Man arī šķiet, ka katram tas ir individuāli. Esmu nodzīvojusi nedēļu, nekontaktējusies ar ne vienu (tai skaitā arī komunikācija internetā bija atstāta novārtā). Jutos ļoti labi, lai gan reizēm tas likās dīvaini, pat uznāca vainas sajūta, ka man vienai pašai ir tik labi. Jā, ir ļoti grūti formulēt to, kāpēc.

Reizēm šķiet, ka kontaktējoties ar citiem, paplašinās kaut kāds redzesloks - apkārtne nav tikai dekorācijas, tavs stāsts vai pieredze nav centrs, vienīgais šeit. Tas arī kaut kā palīdz distancēties no sevis. Lai gan to, protams, var darīt arī vienatnē. Kā jau iepriekšējā komentārā tika norādīts, domu apmaiņa ir interesanta un labs iemesls sarunai, lai gan, protams, arī grāmatas lasīšana ir saruna.

Nujā, uz jautājumu tā īsti arī neatbildēju. Komentārā tas arī laikam nav nemaz iespējams. Un daudzas no domām, kas iešaujas prātā, paliek neuzrakstītas.