darbā reizēm jūtos tā, it kā man būtu pašai savs babadūks.

šodien vienai meitenei, kas nekad neko nedara kārtīgi vai laikā, un nāca prasīt vēl vienu uzdevuma lapu, kas bija jāizpilda un jānodod jau iepriekšējā stundā, kad viņa man klāstīja, ka nezina, kā tas gadījās, atcirtu, "kuram citam tad tas būtu jāzina", un vēl dažiem citiem, ar kuriem jau kādu trešo reizi bija sarunāts, ka atnāks uz konsultāciju, bet neatnāca, nebiju superpretimnākoša un mīlīga kā parasti. un, jā, man ir kauns par šo, tāpēc jau rakstu, lai būtu papildu motivācija neko tādu neatkārtot. skaidrs,ka es pēc tam atvainojos, jo, lai gan es redzu daudzus gan blakus, gan tieši saistītus apstākļus, kuri manu pacietību ir izdeldējuši plānu kā marli, tas, protams, neattaisno nebūšanu jaukai. arī tad, ja cilvēki otrā pusē rīkojas objektīvi neforši.

un tagad jautājums publikai -

Poll #20351 skola
Open to: All, results viewable to: All

vai Tev skolas laikā skolotājs kādreiz ir atvainojies par savu izturēšanos? (saskriešanās gaiteņos vai laicīgi neizlaboti darbi neskaitās)

domāju par savu skolas laiku un mēģinu uzminēt - nez, vai visiem tādas lietas, kas man liekas neadekvātas, vienkārši šķita pilnīgi ok, vai arī es nepareizi saprotu savu lomu tur, skolā, un tāpēc arī bieži jūtos tā, it kā feilotu.