man ļoti vajag produktīvi izraudāties, citādāk es neko nevaru padarīt -

bet īsti ārā arī nenāk un es visu laiku atceros ingas VS teikto, ka nevajag raudāt vienatnē, jo tad pieraud pilnu pats sevi, šajā gadījumā man ir sajūta, ka šoreiz gan tā arī varētu būt, bet arī nav īsti, kam es justos spējīga ar šo uzbāzties

sēžu tā uz robežas un izmisīgi cenšos saglābt rītdienu

es gribētu justies kā liels un dzīvs un nebaidos, gribētu, gribētu tik ļoti