Nē, nav nekādu publiskuma problēmu - man īstenībā ar šo ir ļoti grūti, jo mana sajūta par iespējamo pašnāvības izdarīšanu ir tik ļoti mainījusies: agrāk es esmu domājusi, ka man ļoti negribētos mirt vienai pašai un es pat potenciāli varētu būt varējusi apsvērt pašnāvības izdarīšanu cita cilvēka klātbūtnē, bet ne terapeites, jo es viņas klātbūtnē nemaz tik labi un mierpilni nejutos. Šobrīd es to spēju apskatīt tikai kā ļoti teorētisku situāciju un, man šķiet, - pat visstabilākais terapeits droši vien pēc šāda incidenta būtu ļoti traumēts, viņam vajadzētu ilgstošu terapiju utt, un viņš nevarētu palīdzēt citiem cilvēkiem, nu, kāpēc to kādam nodarīt? Bet tiešām - šis ir auksts, racionāla prāta spriedums, es neesmu situācijā, kur šis ir aktuāli kā reāla iespēja.

bet vispār mana subjektīvā pārliecība ir, ka, ja tu esi gatavs iet nomirt pie sava terapeita, tad tev pret viņu, visticamāk, ir diezgan spēcīga piesaiste/pieķeršanās (un es tādu kopumā nekad neesmu jutusi ne pret vienu no savām terapeitēm), man ir bijusi tikai intuitīva sajūta, ka šis process, iespējams, var mani izglābt.