kad dzeru savu iemīļoto tēju ar pienu pie ilzes, antōns man teju vienmēr koķeti saka "tā ir kafija!", lai gan ļoti labi zina, ka nav vis. un, lūk, šodien, kad uz šādu viņa komentāru atbildēju, tikpat koķeti izvelkot no krūzes un patirinot tējas maisiņu, es pēkšņi iedomājos - bet kāpēc cilvēki tādā pašā veidā negatavo kafiju? tb, kāpēc nav izplatīti kafijas maisiņi maltajai kafija, lai, nelietojot kafijas automātu, nebūtu ne jādzer šķīstošā kafija (ko, cik esmu dzirdējusi, nevarot nemaz īsti saukt par kafiju), ne jāčakarējas ar to spiežamlietu? es saprotu, ka tādā aizspiežamā tējas sietiņā kafiju nevarot likt, jo viņa ir pārāk smalka un birst ārā - bet no maisiņiem jau nekas nebirst. arī arguments par to, ka iztvaikos viss aromāts, ja sabāzīs maisiņos, nevarētu būt pamatots, jo var taču tos maisiņus, tāpat kā visādas foršās tējas, atsevišķi iepakot hermētiskos iepakojumos ar kūpošas kafijas tases attēlu utt.

tagad šito pagūglēju, un atradu, ka principā tāda lieta tiešām eksistē - vai tiešām varētu būt, ka es par to iepriekš nekad nebiju dzirdējusi tikai tāpēc, ka nedzeru kafiju? kā kafijas nedzērājam man liekas, ka šis reāli varētu būt ērtākais īstas kafijas pagatavošanas veids, jo automāti aizņem vietu un laiku, un vispār šķiet neizdevīgi, ja netaisa kafiju uzreiz vairākiem cilvēkiem. bet es arī godprātīgi atzīstos, ka es neko daudz no kafijas nesaprotu, lai gan tajos senajos laikos, kad vēl dzīvoju ar vecākiem, mēdzu viņiem brīvdienu rītos taisīt brokastu kafiju pēc iegaumētas instrukcijas.