es par bailēm tā līdzīgi, bet ne tik precīzi formulēti, jau kādu laiku (jo sevišķi stiprāk kopš kānemana grāmatas izlasīšanas, apzinoties, ka esmu ārprātīgi risk averse, vairāk, nekā vidējais viņu testētais cilvēks) domāju ~svešu cilvēku (ne)iepazīšanas un vispār komunikācijas ar citiem kontekstā.

lielākā daļa tādu sociālo baiļu taču patiesībā ir vienkārši neskaidras un nekonkrētas bailes no tā, ka "notiks kaut kas slikts".

un tagad es, piemēram, ļoti domāju, kas tad ir tas "kaut kas sliktais" no kā mēs baidāmies sociālos kontekstos. kādas tieši vilšanās vai neveiksmes ir tas bubulis, kas sēž uz kakla. kāpēc ir kauns, piemēram, kad neinteresē sarunu biedra sakāmais, un (te jau doma paceļas pilnīgi kosmiskos augstumos, haha, skaidrs, ka jāiet gulēt) kāpēc cilvēkiem ir tik šausmīgi bail no tā, ka varētu būt kauns. ļoti interesanti ar to kaunu. žēl, ka tik ļoti nāk miegs, man liekas, te var visu ko izdomāt. (nemaz nerunājot par jau gatavām atrodamām zinātniskām teorijām no evolucionārā/antropoloģiskā/psiholoģiskā viedokļa)