"Skaisto dzīvnieku" vai "Gūtenmorgenu", jo man gribētos savus "es te tā padomāju“ sērijas prātuļojumus un visādas sīkas muļķības spēt pārvēsrt kvalitatīvā literatūrā, kas tik viegli vēsta par to, cik dzīve ir sāpīga un smieklīga.

Jā, un tad droši vien kaut kādas grāmatas, kuru sarakstīšanai vajadzīgo pieredzes bagāžu es potenciāli varētu sev gribēt, uzreiz nekas nenāk prātā, bet obligāti nav jābūt kaut kam super nopietnam, tās vaētu būt arī gluži piezemētas pieredzes.

Bet vispār es gribu rakstīt pati savas grāmatas.

jā, tas pēdējais man arī liekas svarīgs punkts, lai gan es tā skaidri un droši par sevi nevarētu teikt.

man atkal viens no svarīgākajiem aspektiem izvēlē likās tas, kā grāmata ietekmējusi pasauli/cilvēku(s). tb, ja man tiešām būtu jāizvēlas, es visdrīzāk gribētu izvēlēties kaut ko tādu, kas atstājis drīzāk pozitīvu ieguldījumu. piemēram, nekādā gadījumā negribētu būt bībeles vai "kapitāla" autōrs.

man patika vācu meitenes atbilde, viņa teica, ka būtu gribējusi sarakstīt astrīdas lindgrēnes grāmatas, jo tās mainīja bērnu literatūru no moralizējoša, didaktiska rakstura darbiem uz iespēju lasīt par to, kā vienkārši ir būt bērnam, ar visiem nedarbiem utml. nezinu gan tik daudz par bērnu literatūras vēsturi, lai varētu būt droša, ka tā tiešām bija, tb, ka lindgrēnes darbi bija tāds baigais pagrieziena punkts, bet tā ideja kopumā man ļoti patika.

Es kaut kad diezgan sen lasīju grāmatu par Lindgrēnu, liekas, ka tā varētu būt gan. Tagad iedomājos, ka varbūt es gribētu būt sarakstījusi "Pepiju". :)

Njā, es noteikti arī negribētu būt par kādu no Bībeles autoriem, kaut arī tur ir ļoti daudz poētisku un ārkārtīgi iedvesmojošu lietu.

Bet par tām ietekmēm nekad jau nevar zināt, kā kas kuru ietekmē, teiksim, suņa būda: stulbs, aizkaitinošs raidījums, vadītājs neglīts un nemāk runāt pareizā latviešu valodā, bet es pat sāku ieinteresēties par to, kas valstī notiek, nekad nekas manī par to nav padziļinātu interesi raisījis - tā kā - tu nekad nevari zināt. :D