sapnī skatījos tiešraidi no ōperas, kur tika pasniegtas visādas balvas. uz balvu pasniegšanu bija ieradies arī kautskis, sēdēja skatītāju rindās līdzās savam vīrietim, kurš pasākuma laikā tika izziņots kā nopelnījis kādu balvu par labāko literāro devumu, un abi vīrieši to atzīmēja ar jūsmīgu bučošanos kameru priekšā. vienam no viņiem mugurā bija melns uzvalks ar tauriņu, otram - džinsi un rūtains krekls. es jau iepriekš biju cibā ierakstījusi ierakstu par šo pasākumu, bet pēc šīs epizodes pievienoju komentāru par to, kā, 'edz, vēl viens solis pretī līdztiesībai, komentāros sākās baigā aktivitāte, kāds pat ielika bučošanās gif, bet noskaņa pārsvarā bija pozitīva. un tad pēkšņi kaut kādā veidā atrados ōperā, pasākums pamazām beidzās, sēdēju uz biljarda galda malas, visapkārt bija liela kņada un kautskis draugs (rūtainajā kreklā) noņēma parūku (kas nekā neatšķīrās no matiem zem tās) un palūdza man iedot viņam linku uz kādu vietu, kur cibā lasāmi komentāri par pasākuma gaitu. pamodos no tā, ka man uz galvas uzkrita galda lampiņa.
piešņauktā salvete | nošķaudīties