28 January 2014 @ 02:20 pm
fine frustration  
šausmīgi nepatīkami, ka tad, kad ir kaut kāds pietiekams fōna neapmierinātības troksnis, tad visādi ar to saistīti sīkumi paver vaļā vārtus uz pilnīgi nebaudāmu un samērā grūti menedžējamu īgnumu. labi vismaz, ka ir iespēja to neizgāzt uz daļēji cēlonīgajiem cilvēkiem. nu, vai vispār jebkādiem citiem cilvēkiem. bet vispār noskaņojums dažu sīku piezīmju rezultātā momentāni no diezgan aizrautīgi jūsmīga ir pārvērties par plēst-lauzt-skriet-dauzīt-galvu-pret-sienu, nu kāpēc tā vajadzēja. tieši tāpat arī vakar.
tas ir apmēram tikpat nejauki kā tad, ja būtu kaut kāds supergaršīgs produkts, ko es nevarētu atļauties, un kāds, kuram tas produkts būtu, regulāri mētātos ar tādām frāzēm kā "tev gan šitais noteikti garšotu", bet nekad man to nedotu.
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on January 28th, 2014 - 04:00 pm
protams, Tev ir pilnīga taisnība par konstruktīvu skaidrojumu, tāpēc jau arī runa ir par neapmierinātības izgāšanu - kurš tad spēj pilnvērtīgi konstruktīvi izpausties pilnīgā īgnuma vājprātā? tāpēc arī ir labi, ka ir iespēja atkāpties, pagaidīt, kad esmu mierīga, un tad kaut kā konstruktīvi nokomunicēt lietas (:
plus, šeit vēl liela nozīme tam "daļēji", tb, manuprāt, tas, kas ir konstruktīvi jārisina, ir pamata neapmierinātības trokšņa problēma, nevis sīkumi, kas to izceļ virspusē, a la "ārstēt slimību, nevis simptōmus", kautkātā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]augsne on January 28th, 2014 - 04:03 pm
Jā. :)
(Reply) (Parent) (Link)