Tādā gadījumā gribētos prasīt - kāda tad ir tava motivācija, sportojot? Lai nomestu svaru, būtu muskuļi, labi izskatītos? Ja motivācija ir tikai ārējais izskats, tad es varu savā veidā saprast, ka ja nav acīmredzama rezultāta, tad neizjūt lepnumu (tas ir, saprotu, bet ne īsti atbalstu).

man ir nedaudz līdzīga domāšana par to, ka es savukārt negribu īsti stāstīt cibā, kā cīnos ar saviem kompleksiem par izskatu un mēģinu būt par body positivity. man personīgi tas ir liels sasniegums, ka varu uzspļaut diētām un lielai sportošanai, un censties pieņemt sevi, kādu es esmu. jo ir tāda maza balss, kas saka, ka tā jau tāda palaišanās slinkumā vien ir, ar ko nevajag lepoties (un,jā,es arī ņēmu ķerm.&medicīnas antropoloģiju, labi atceros rietumnieku apsēstību ar kontroli un veselību).