Man drīzāk licies, ka ziema ir tāda romantiska. Ārā viss apsnidzis, tu sēdi omulīgā kafejnīcā un pie kafijas tases raksti uz rozā papīra par savām jūtām pret kādu, kuram to tā arī neizpaudīsi. Čubināšanās laiks, tāds, kurā gribas nejauši satikt savu prieku un acuraugu vakarā, kad krīt lielas sniegpārslas. Prieks un acuraugs nāks pretī un smaidīs, tevi pazīdams, un tu nodomāsi, cik mīlīgi viņam izskatās tā jocīgā cepure, un tad viņam uz deguna uzkritīs sniegpārsla un uzreiz izkusīs un, jā, tas burvīgais sala piesarkums...