rosījos pa māju, piefiksēju kaitinošu skrāpēšanās/kašāšanās skaņu. no sākuma domāju, varbūt kanēlis atkal ielīdis rakstāmgalda skapītī un netiek ārā, un kaut kāda iemesla pēc kašājas klusāk, nekā citkārt, kad tā gadās. pārbaudīju, nekā. nākamais, ko vainot, bija suns, viņai jau uz vecuma trakumu raksturīgi visur, kur apsēdusies, mēģināt izrakt bedri. pārbaudīju - nekā. suns mierīgi ieritinājies savā dīvānā. tad sapratu, ka skaņa nāk no plīts puses. uz brīdi ar šausmām pieņēmu, ka var taču gadīties, ka kaut kādā mistiskā veidā esmu magoni iespundējusi cepeškrāsnī, lai gan pēdējās diennakts laikā tur neko neesmu cepusi - mazums, parādījusies kaut kāda mēnessērdzība man vai kas. arī tur nekā. tad sapratu, ka skaņa nāk no sienām. nu viss ir skaidrs, kaimiņi iemūrējuši sev sienā jaunavu, lai gari nedemolē dzīvokli, un viņa tagad palēnām vīlējas ārā no iemūrējuma.
piešņauktā salvete | nošķaudīties