Es esmu galīgi apsēsta ar smukām lietām, kaut arī es krūšturus vispār gandrīz nevalkāju, tikai jau vakar minētajos gadījumos, tāpat šodien domāju, žēl, ka nesanāca laika vēl arī pastaigāt pa veikaliem, ja jau tur atlaides...ar mani kaut kas nav kārtībā. :D

Es mēdzu lietas, par kurām zinu, ka kaut kādu iemeslu dēļ tās vairs nevilkšu, bet ārā mest negribas, padarīt par mājas drēbēm. Bet ar krūšturiem jau laikam tas nav tik vienkārši, īpaši, ja pārāk tos valkāt vispār negribas. Bet vispār es tāpat kā ar citām lietām, no kurām grūti atvadīties, sagaidu īsto brīdi, kad to tomēr ir iespējams izdarīt, agrāk vai vēlāk tāds pienāk. Vēl palīdz pārvākšanās, jo tad pēc iespējas gribas atbrīvoties no visa liekā.