ruukjelis

kaķis uzkāpa uz tastatūras un uzrakstīja: uhhhhhhhhhhuuuuuuuuīīīīīīī

tik lielu depresiju uz Ziemassvētkiem laikam nekad neesmu piedzīvojusi... :( Un ne jau vispasaules krīze, ne kas cits tikpat ievērojams makrokosma vai mikrokosma līmenī... Iemesls nav zināms...
Varbūt pie vainas negatīvisma putenis, kas virmo visapkārt???

aizdomājos par mīlestību uz kaķiem... Kāpēc cilvēks domā, ka kaķītis, kas piedzimis un izaudzis uz ielas, ir nelaimīgs? Viņš taču ir dzīvnieks un staigāt, kur pašam patīk, visticamāk, ka ir viņa lielākais prieks un dzīvoklī kā cietumā nodzīvot viņš nemaz nespētu... Cita lieta, ja jau pieradināts kaķītis tiek izmests uz ielas...

lai nu kā , bet šais grūtajos krīzes laikos VID darbiniekiem noteikti vajadzētu samazināt algu:
1) tas būtu tāds skaists patriotisks solis;
2) viņiem jau tā šis laiks būs kā ieguvums- PAŠAPZIŅAS celšanas jomā! Kā ne kā tagad var izcelties un parādīt, cik slikts tas mazais uzņēmējs, kas nespēj samaksātt kārtējo nodokli...

Jā, atkal, kā jebkurā manā darbā, tas brīdis ir klāt, kad man liek manīt, ka darbalaiks ir no tikiem līdz tikiem!
...lai būtu godīgi viens pret otru, tad jānākot laicīgi un darba laikā savās darīšanās iztērētais laiks jāatzīmē tabuliņā un tiklīdz stunda pa stundai, minūte pa minūtei būs sakrājusies diena, tad... no atvaļinājuma nost! Forši, vai ne?
Man taču ir pilnīgi vienalga, vai Arnis darba laikā iet sava BMW tehnisko apskati un Anita krāso matus! Kāds tur godīgums vienam pret otru??? Un kas uzskaitīs tās stundas, kad es pavadu ilgāk darbā, jo man ir jāizdara darbam svarīgas lietas, vai vnk esmu aizrāvusies? Tātad entuziasms nav vajadzīgs- strādāsim no tikiem līdz tikiem, ne minūti ilgāk! Kā valsts iestādēs!
Un vispār, ja kādam skauž, ja es atnāku vēlāk uz darbu (un nepamana, ka aizeju arī attiecīgi vēlāk), tad kas viņam pašam liedz strādāt par grāmatvedi?
Kaut kāds idiotisms! Vai tiešām visur tā ir? Cilvēkiem skauž, ka kāds var atļauties strādāt brīvāk?

aizdomājos, kāpēc gan viena filma izsauc tik pretrunīgus vērtējumus ne jau no parastā skatītāja, kas no filmas gaida tikai to, lai pārlieku netraucētu grauzt popkornu un uzdzert kolu- šoreiz par viņu nerunāšu, jo nav jau tāpat ko teikt, bet gan no tā saucamajiem kino baudītājiem, sapratējiem un inteliģentiem (varb tikai šalliniekiem ? :) ).
Tātad KAS liek tik dažādi novērtēt?

Daudz kas ir atkarīgs no:
1) kas no filmas tiek gaidīts?
2) skatītāja iepriekšējā pieredze- gan dzīves, gan noskatīto filmu;
3) uz attiecīgo brīdi aktuālās skatītāja problēmas un sasāpējušās tēmas, viņa dzīvē svarīgais;
4) un galvenais, kas varētu būt arī iepriekšējo punktu apkopojums- no kāda skatupunkta vērtē.
Protams, profesionāls kritiķis mēģinās pakļaut vērtējumam pēc iespējas vairāk, nu- atbilstoši standartam.
Amatieris jau paliek amatieris, viņam tā zināšanu bagāža nav tik liela, lai vienmēr zinātu, ka kino vēsturē kaut kas tāds jau ir bijis, ka tas nav nekas jauns utt. Tātad bieži vien amatiera vērtējums bāzējas uz to, vai filma aizķer vai nē, vai liek notraukt asariņu.

Nu jau mēnesis būs pagājis kopš esmu atkal sadūšojusies pastudēt (jo ko gan citu sestdienās labu lai sadara! :) ) un pirmie iespaidi sāk zust, bet tomēr ik pa laikam atceroties pirmo skolas dienu... Ai, ai...

Daži te no šejieniešiem (nu neslēpšu jau un ar pirkstu nerādīšu, ka tā bija dzeina :)) bija sasolījuši slavenās RIMI uzlīmītes, kuru svinīgās nodošanas ceremonija notika Caramelle Rouge. Un tā nu pamats ar Trīs devītniekiem pa ceļam (jo kā ne kā jāatzīmē skolas gaitu uzsākšana), turpinājums ar Užavīti, nu protams, arī labi pavadīts vakars, bet... ne tik labi sagaidīts rīts! Galviņa sāp, dūšiņa ne pārāk laba, bet uz skolu jāiet- kā ne kā pirmā skolas diena! Pamodos laicīgi, bet domāju ilgi jo ilgi, vai būs spēks kaut no gultiņas laukā tikt... Un tā nu beidzot uzsāku savas studiju gaitas - ar pirmās lekcijas bastošanu, ar otrās lekcijas sākumma kavējumu, ar jautājumu ienākot auditorijā, vai šeit notiek attiecīgā kursa attiecīgā lekcija, ar minerālūdens pudeli uz sola un sāpošu galvu...

Vai nav daudzsološi? Vienīgi atliek vien cerēt, ka pirmā skolas diena man būs bijusi visgrūtākā visā studiju laikā ;) 

Tik tikko šodien noķēru troļļuku, lai darbu kavētu tāpat kā visas citas dienas, bet ne vairāk, iekārtojos ērti pie loga, kad nākamājā pieturā iekāpa tāds pavisam sagrabējis oncīts, kurš gribēja uzzināt, vai ar šo "mašīnu" var aizbraukt līdz Brīvības ielai. Es viņam cītīgu sāku apstāstīt, ka diez ko jau nesanāks gan, jo "mašīna" iet pa Čaka ielu līdz Centrālajai stacijai, ka labāk jau braukt ar 17.trolejbusu, bet viņš aizdomīgi paskatījās uz mani, padomāja un laikam izsecināja, ka mani nevar ņemt par pilnu, apsēdās trolejbusa priekšējā solā un nolēma braukt tālāk. Pamanījis, ka transports nogriežas pa kreisi un garām aizslīd citas vietas nekā bija gaidīts, večuks piecēlās, aizgāja līdz vadītāja kabīnei un pieklauvējis pie lodziņa apņēmīgi teica: "Man vajag uz izpildkomiteju!" Tā vietā lai vadītājs tagad strauji nobremzētu un apmetis troļļuku pretējā braukšanas virzienā dotos uz izpildkomiteju, tas lēnā garā turpināja vien pukšķināt pa Ieriķu ielu. Oncīts sapratis, ka pasākums neizdosies, nākamājā pieturā rāpās vien no tās "mašīnas" laukā...

šķiet, ka Baltijas Pērle šogad netaisās būt...

Smaržo pēc 1.septembra...

tikai šorīt atklāju, ka vakar kaut kādā aptumsuma brīdī esmu kaut kur bankas karti pasējusi... :(
Labi, ka vismaz neviens ar to nav niekojies.
Un tagad esmu bez naudas līdzekļiem... Nu nevarētu jau teikt, ka pavisam bez, jo savi 3 Ls makā tomēr ir! :D

tik daudz marihuānas un zāles pīpētājus vienkopus kā Čehijas Brutal Assault festā nekad nebiju manījusi! :D
No viena tāda tirdzniecības stendā pat krekliņu ar pūķīti nopirku ... :)

"Vēlu tev piedzīvojumus ar labām beigām, cerību pilnus rītus un lai reizēm tu varētu atļauties to, pēc kā ilgojies!"

... bet kāpēc tikai reizēm?
vienmēr...

kā gribas atkal būt Stromboli salā un uz baltās ielas, pie mūsu baltās mājiņas uz baltā sliekšņa dzert melnu rīta kafiju...

jā... man apnicis darbs...
tas, ka jādara vienas un tās pašas labi pazīstamās lietas...
Kad tas pāries?
Gribu atpūsties, bet atvaļinājums tikai nupat kā beidzās...

Šodien sentiments...
Par aizgājušo laiku...
Aizkustina viss...
Kinorežisoru Bergmana un Antonioni nāves...

Bet tā vajag...
Jādod vieta citam laikam, citām iespējām, citām personībām...
Cik garlaicīga būtu pasaule, ja nekas nemainītos... ja dzīvotu vieni un tie paši ļaudis, ja filmas taisītu vieni un tie paši režisori, ja vēl aizvien mums dziedātu Preslijs, Armstrongs un Fredijs Merkūrijs...
Mums jau sen viss būtu apnicis... Arī pašu dzīve...

Varbūt dabā viss iekārtots tā, lai neapniktu...

Tāpat kā mums apnīk darbs un gribas meklēt citu, lai kliedētu rutīnu, tāpat arī ar dzīvi... Apnīk un meklējam citu... Patiesībā riskējam, jo nezinam, vai cita maz ir :)
Atšķirība tikai tā, ka citam rutīna iestājas ātrāk, citam vēlāk...

nekad man nav bijis skaidrs vārdu savienojums- sekss 1x nedēļā

Tas ir kā domāts kā?
- reāli viena reize vai viena diena nedēļā???

nu jau otro reizi 3 dienu laikā saskaros ar baznīcas lietām...
Pirmā bija mans pirmais dievkalpojums (pirmās 15 min. no tā) un otrā šie 100 jautājumi pirms precēties...
Secinājums- baznīca ar savām dogmām un veco iesīkstējušos kārtību cilvēku, kas nav kristietis, tikai atbaida, ne piesaista. Man viss likās tik nospiedoši, ka diez vai tuvākajā laikā kāds mani piespiedīs tuvoties baznīcai...

Dažreiz pa "vēl" laiku notiek tik daudz...
Un tad ir ilgi...
un tad "vēl" nosirmo un nomirst, vietu dodot "vairs"...

...kā krelles saver acis manā sejā...